Stāsti, noveles, humoreskas

Es atkritu zālē un raudāju. Pār mani noliecās zāles stiebrs un jautāja: — Kāpēc tu raudi? — Cilvēki man nodarīja pāri. Tie samina kājām manu darbu, ko es strādāju viņu labā, — es atbildēju. — Cilvēki mani katru dienu min kājām. Es slienos atkal uz augšu un turpinu augt, — teica zāles stiebrs. Es noslaucīju asaras un ķēros pie darba.